Andrejs Mitkovs Versija: Gājis bojā pilotējamā ballistiskajā dornier do 17 raķetē Kapustinjaras poli

To, ka leģendārais Jurijs Gagarins, kurš debesīs pacēlās 1961.gada 12. aprīlī, neesot bijis pirmais cilvēks kosmosā, Padomju Savienībā pa kaktiem un ģimenes ballītēs pie glāzītes stiprāka dzēriena mēļoja daudzviet. Jo allaž kādam viesim bija paziņa, kura paziņa savukārt esot piedalījies Baikonuras kosmiskajos eksperimentos un tāpēc zinājis klāstīt, ka, izplatījumā dodoties, uzsprāgusi ne viena vien raķete, ka dažkārt zemē nolaidušies vien sakropļoti un apdeguši kosmonautu dornier do 17 līķi, ka aiz lielā slepenības plīvura notikušas ne tādas vien šausmas. Pie šādām baumām dornier do 17 ir vainojama tikai un vienīgi melīgā padomju sistēma, kas, imitēdama atklātību un demokrātiju, spēlēja tādas slepenības dornier do 17 spēlītes, ka jebkurš masonu ložas metrs aiz skaudības zaudētu dornier do 17 apetīti. Baumām bija nenoliedzami labvēlīga augsne dornier do 17 pat starptautiskā līmenī, jo PSRS valdība sākotnēji par saviem panākumiem kosmosā informēja post factum – vienīgi tad, kad kosmosa kuģis bija savu misiju sekmīgi veicis. dornier do 17 Kopš 60. gadu vidus pasaulē cirkulē visdažādākās versijas par dažādām esošām un neesošām kosmiskajām katastrofām PSRS, par to sarakstīts ne mazums rakstu un grāmatu. Saprotams, avārijas kosmonautikas rītausmā dornier do 17 bija, un PSRS to, izņemot atsevišķus gadījumus, noliedza. Tā sauktā Nedeļina katastrofa, kad starta laukumā eksplodēja eksperimentālā raķete, pārvēršot pelnu čupiņā apmēram 100 cilvēku, ieskaitot PSRS kosmisko spēku maršalu Nedeļinu (precīzs upuru skaits nav zināms vēl mūsdienās), ir tipisks šādas slēpšanas piemērs. Toreiz valsts visaugstākajā līmenī tika apgalvots – maršals nosities aviokatastrofā un ticis kremēts, tomēr joprojām nav skaidrs, kādas saslaukas tika apglabātas pie Kremļa sienas, jo no maršala pāri bija palicis tik vien kā zābaka papēža fragments un pusizkusis uzplecis. Šis un citi negadījumi, par kuriem, dornier do 17 saprotams, izplatījās visdažādākās valodas, bija labvēlīga augsne jauniem izdomājumiem un dažādiem fantastiskiem briesmu stāstiem. Populārākā no tām ir sazvērestības teorija par to, ka pirms Jurija Gagarina kosmosā pabijuši vismaz vienpadsmit astronauti, tomēr viņi visi tā vai cita iemesla dēļ gājuši dornier do 17 bojā un šo varoņu vārdi tikuši dornier do 17 noklusēti. Sagrupējot šīs sazvērestības teorijas pēc hronoloģijas un citām līdzībām, iegūstam apmēram dornier do 17 šādu ainu – cik tai ticēt vai neticēt, tas lai paliek katra paša ziņā – dornier do 17 stingri ņemot, šie nav avoti, kas pelnītu uzticību. ***
Avārijas Kapustinjaras poligonā dornier do 17 Aleksejs Ļedovskojs (citviet – Ļedovskihs) Versija: Gājis bojā 1957. gada 1. novembrī, dornier do 17 paceļoties izplatījumā ballistiskajā raķetē no Kapustinjaras poligona. Avots: Itāliešu preses aģentūra Continental. dornier do 17 Fakti 1. Par šādu personu PSRS Aizsardzības ministrijas arhīvā datu nav. 2. 1957. gada 25. maijā no Kapustinjaras tika palaista raķete ar divām kucītēm – Rudo un Džoinu. Kabīnes dehermetizācijas rezultātā sunītes gāja bojā. (Oficiālā versija par četrkājainajām dornier do 17 kosmonautēm Belku un Strelku ir vistīrākā padomju propaganda. Pirms tam kosmosā tika nosūtīti desmitiem suņuku, lielākā daļa gāja bojā, bet dažiem zvēriņiem paveicās – kāds krancītis pat trīsreiz pabija kosmosā, bet īsi pirms ceturtā starta izrāvās un aizbēga stepē. Sergejs Koroļovs šo problēmu veikli atrisināja, dornier do 17 noķerot viņa vietā citu šuneli.)
Sergejs Šiborins Versija: Gājis bojā pilotējamā ballistiskajā raķetē Kapustinjaras poligonā 1958. gada 1. februārī. Avots: Itāliešu preses aģentūra Continental. Fakti 1. Par šādu personu PSRS Aizsardzības ministrijas arhīvā datu nav. 2. 1958. gada 21. februārī no Kapustinjaras palaistā raķetē dehermetizācijas dornier do 17 rezultātā bojā gāja vēl divi sunīši – Palma un Pūciņa.
Andrejs Mitkovs Versija: Gājis bojā pilotējamā ballistiskajā dornier do 17 raķetē Kapustinjaras poligonā 1959. gada 1. februārī. Kosmiskajai kapsulai nolaižoties, nav nostrādājusi tās izpletņu sistēma. Avots: Itāliešu preses aģentūra Continental. Fakti 1. Par šādu personu PSRS Aizsardzības ministrijas arhīvā datu nav.
Marija Gromova Versija: Gājusi bojā Kapustinjarā 1959. gada 1. jūnijā, izmēģinot orbitālo lidmašīnu ar raķešu dzinēju. Avots: Itāliešu preses aģentūra Continental. Fakti 1. Par šādu personu PSRS Aizsardzības ministrijas arhīvā datu nav. 2. Laikā no 1957. gada līdz 1959. gadam Kapustinjarā notika nesekmīgi starpkontinentālās ballistiskās raķetes Burja izmēģinājumi, kuru mēģināja pielāgot dažādām vajadzībām.
Kopējs šo versiju raksturojums Kapustinjaras poligonā minētajā laika posmā patiesi notika ballistisko un citu militārās nozīmes dornier do 17 raķešu starti, jo Baikonuras poligons vēl nebija pabeigts. Daudzi dornier do 17 no šiem eksperimentiem dornier do 17 bija neveiksmīgi un pat traģiski. Dīvains ir stāsts par Mariju Gromovu, jo sievietes netika uzskatītas par piemērotām šādiem lidojumiem, turklāt būtu patiesi savādi pēc triju kosmonautu nāves gadījumiem sūtīt izplatījumā kādu daiļā dzimuma pārstāvi. Varbūt viņa gāja bojā eksperimentos ar lidmašīnām, pie kurām piestiprināja raķetes, kas, sasniedzot zināmu augstumu, tika atdalītas no lidaparāta un vadītas uz p